Arieta's Blog

Mani priecē fakts, ka arī no draugiem, kuri sirgst ar seriālu un filmu māniju  (tik ļoti, ka tā burtiski ir viņu ikdiena un seriālu varoņi – teju viņu jaunie draugi), var smelties noderīgu informāciju. Protams, par skatāmajiem gabaliem.
Tātad, pirms neilga laiciņa man te tāds tika piesviests ar mutisko raksturojumu “par jaunu puisi, kurš tikko sācis saprast, ka ir gejs; ļoti jauki un romantiski”. Laikam varu nemaz neminēt, ka ikdienišķā situācijā lielākā daļa tēmu, kas saistītas ar gejiem un viņu vizuālajām mīlestības izpausmēm man diez ko baudāmas nešķiet, tāpēc sākumā bija skepse. Velti. Seriālu nostaļģijas bīdīta (visi mani skatāmgabali ir vasaras brīvlaikā), paņēmu tīri tā, vienu sēriju nogaršošanai. Un nenopriecāties par to garšu buķeti, kura atklājās, nolobot to it kā necilo čaulu!
Asprātīgi, mūsdienīgi, viegli, lieliskas aktierspēles un režijas radīta bezrūpīgā divdesmitgadnieku ikdienas noskaņa, ar pašiem savām mazajām sadzīves drāmām. Galvenajā lomā jauns austrāļu aktieris/ komiķis, kurš, paša vārdiem runājot “izskatās pēc 50gadīga zīdaiņa” savaldzina ar savu nevainīgumu un neveiklību. Tā pieredze, kad tik ļoti iejūties varoņa ādā, ka šķiet – tai neērtajā situācijā patiesībā esi iekūlies tu pats.

Būtībā, lai uzostu šī seriāla burvību, mans apraksts ir daudz par pliekanu. Neļaujieties arī IMDB maldiem ar neesošo seriāla vērtējumu un nelielo atsauksmju skaitu. Pagaidām pirmajā sezonā gan tikai 6 epizodes, tāpēc brīdinu, ka seriāls rosina atkarību un apetīti. Izsalkumu, ko pēc tam grūti remdēt.

Klausos Artusa Kaimiņa sarunu ar Paulu Timrotu, kuru pats aktieris visai skaļi un augstprātīgi nodēvējis par “interviju”. Dīvaini tie cilvēki. Pats runā par to, ka 95 procenti pasaules iedzīvotāju ir idioti, ieņirdz par šo faktu/ atklāsmi, bet tai pašā laikā nezinu vai apjauš, ka sevi tobrīd labprātīgi ieraksta tajā idiotu listē.  It kā tak aktiermeistarībai ne vainas, Kolkā čalis visu gods godam nodarījis. Bet nē. Nepietiek ar to mākslinieka triumfa šampanieti un ziediem uz skatuves, vajag tač mākslīgi sevi par karali (lasi – muļķi) pasludināt. 

Apāvis klauna kurpes, uzspraudis spīdīgi sarkanu bumbuli degungalā, lēkā blakus Timrotam un kaut ko šļupstot stostās. Cik gan skaists ir prāts. Cik gan neglīta – uzpūsta lepnība.

http://www.youtube.com/watch?v=BW3X3YW8knk

Vasara patlaban grasās tā lēni, skaisti, svinīgi aizdunēt garām. Kā svētku kulminācijas priekšvakaru baudot, mēģinu vēl aktīvi, bet bez stresa par drīz zūdošo godību, baudīt siltumu, gaismu un krāsas. Brīžiem gan šķiet, ka meteorologi ar nolūku izplata maldīgās ziņas par to, ka “šī ir pēdējā siltā nedēļas nogale”, bet patiesībā tas ir tikai uz labu. Jo, kad cilvēkam kaut ko pasniedz kā “pēdējo iespēju”, mēs parasti pēkšķi vairs nespējam noraidīt piedāvājumu, ar “varbūt-citreiz”.

Nu tad šī bija jau otrā pēdējā siltā un saulainā nedēļas nogale, kuru izmantoju par visiem 100. Ja pagājušonedēļ visi notikumi vairāk ievirzījās saviesīgās pasēdēšanās, ēdamlietu gatavošanā un patērēšanā, tad šonedēļ cēlāmies kājās. Nu, ne jau burtiski, jo lielākoties tomēr sēdējām, par ko liecina nepatīkami sāpīgās sajūtas, ar sēžamvietu strauj;ak piezemējoties uz citas virsmas. Sestdien nosēdējām kopumā 80km uz velo, pārsteidzu pati sevi ar šādu varēšanu. Svētdien atkal pilnīgi neplānoti, negaidīti un necerēti sevi pārsteidzu vēl vairāk, izlemjot sēsties iekš kanoe un baudīt 20 saules, miera un burvīgu ainavu piepildītus kilometrus. Un Gauja bija pat draudzīga, laivu pārāk nemētāja un krastā visi četri izkāpām sausi, apsārtušām sejām un sāpošiem roku muskuļiem. Tas, ka gribējās vēl tikai norāda, cik labi patiesībā bija.

Tā vien šķiet, ka pēc tik skarbām ziemām ar ieilgušu pelēcību, vasarai pienākot, apzinīgā prāta daļa atvienojas no intuitīvās un emocionālās smadzeņu puslodes, lai šajos ekskluzīvajos 3 mēnešos tiktu veidoti pozitīvo izjūtu uzkrājumi. Iekonservēt katru vasaras niansi savā burciņā pa trīs lāgiem, lai ziemā nebūtu jātaupās.