Arieta's Blog


full of life
oktobris 21, 2013, 3:37 PM
Filed under: Sajūtas un pasakas

Liepas un kļavas jau padevušās, ozoli vēl kā gaišbrūnas vasaras sēras. Man to liepu zeltu itin nemaz šogad nav žēl, jo beidzot darbistabā nav jāslēdz gaisma dienas vidū.
Rudens ir tik smeldzīgi skaists, ka šādās dienās var pat pievērt acis uz nosalušiem pirkstiem.

 

P.S Bijušajai kursa biedrenei ir fantastisks Pinterest “boards”, kurā mājo sajūtas. Te.



21 pilots
oktobris 20, 2013, 7:34 PM
Filed under: Sajūtas un pasakas

Ēdu svētdienas banānkūku, karstu no krāsns, un pēkšņi dziesma, kuras noskaņa burtiski piepilda vissīkāko spraudziņu istabā ar rudens vakara saldsērīgo burvību. (Dziesma tā pirma no linkiem)
Un par to saldsērīgumu runājot, nesen pa šit ef em dzirdēju tādu frāzi kā ” rūgti salds kaut kas ” . Tas tiešām brutāls bittersweet tulkojums, vai arī esmu palaidusi garām kādus izplatītus latviešu valodā izmantotus epitetus?

Viņi ir burvīgi. Un ļoti dauzkrāsaini.
Paldies Līgai par laicīgo ieteikumu un pabakstīšanu uz viņu konci šogad iekš Positivus.

 

 

 



kad es izaugšu liela, gribu būt …
oktobris 18, 2013, 1:46 AM
Filed under: Sajūtas un pasakas

Kad biju maza, gribēju būt “māksliniece”, reizē tomēr neiztēlojoties sevi dienu no dienas skicējam un gleznojam. Lielos vilcienos varu teikt, ka bērnības sapnis piepildījies. Laikam jau sanāk tā, ka, piepildoties vienam no nospraustajiem mērķiem, jāturpina sapņot un rakstīt “plānu” tālākai nākotnei, lai neapstātos kaut kāda veida personības attīstība. Lūk, tad nu aptuveni ap to pašu laiku, kad augstskolā sapratu, ka, jā, dizains tiešām ir manējais, pieķēru sevi pie domas, ka arī medicīna ne tuvu nebūtu peļama. Un ne reizi vien kavējos pie idejas par mediķiem, Stradiņiem, milzu naudas summām un vairāk kā 6 gadu sava mūža laika veltīšanas studijām. Pēdējos gados šī medicīnas tēma ir izkristalizējusies līdz farmācijai, bet pie tā arī mani dižie plāni un gribēšana apstājas, jo saprotu, ka, pat, ja mani patiesi interesē visa šī nozare, diez vai es spētu pavilkt ķīmiju hardcore līmenī (visu pamatskolas laiku ķīmijā nācās iet uz privātstundām).

Lūk, tad nu stāsts ir par to, ka savā ziņā no slimošanas “ķeru kaifu”. Un, jo dažādākas šīs saslimšanas, jo interesantāka to izpēte un dažādu ārstniecības metožu apzināšana. Protams, vēl patīkamāk ir tad, ja nav jāslimo pašai, bet tik vien kā jādod padoms draugiem un paziņām, kuri mani pamatoti pazīst kā vietējo aptieku.
(Protams, ka no slimošanas nekāda prieka nav, bet tas, ka ir iespēja pētīt, ko par katru no diagnozēm saka speciālisti visā pasaulē, ne tikai mūsu Baltijas dīķa apkārtnē, ir aizraujoši. ).

Lūk, tagad kārtējā slimošana, kura gan nepavisam nav standarta, un savā ziņā mani fiziski nekādi neierobežo, vismaz tik, cik tas skar darba spējas. Vairāk gan šoreiz traucē tā diēta. Visi ārstes nosauktie produkti, no kuriem pagaidām uzturā vajadzētu izvairīties, sastāda tādu smuku sarakstu A4 lapas garumā. Tagad kad esmu jau teju mēnesi ievērojusi šo drastisko režīmu un redzu, ka stāvoklis ir uzlabojies ne vairāk kā par 30-50%, saprotu, ka laikam jau nepareizā diēta. Vai arī tas, ka vispār uzturā nav tā vaina. Sāku lasīt dažādus ārzemju forumus par to, kā tad citur ļaudis cīnās ar šo pašu nejaukumu. Neiešu visu atstāstīt, bet, rupji sakot, neviens ne s… a nevar pateikt, turklāt pierādījumu, ka kādus konkrētus produktus nebūtu ieteicams lietot uzturā, arī nav. Itin nekādu. Teksts vienīgi tāds, ka, lai konstatētu, vai šī konkrētā jaunā diēta tev palīdz, tā ir jāizmēģina vismaz 30 dienu garumā. Lieliski.
30 dienas bez jebkādiem augļiem, sulām, kafijas un vīna, medus, riekstiem, zivīm un olām, jebkādiem sarkaniem ēdieniem, jebkādiem gāzētiem dzērieniem ir tiešām bijušas skaistas un bezrūpīgas. Kas nākamais? Ja tic ārstu forumos un blogos rakstītajam – jebkādi miltu produkti, visi cukuri, šokolāde, svaigi dārzeņi, jebkāds alkohols, nekas ass, nekas skābs utt.

Jau rēķinos, ka pēc nākamā ārsta apmeklējuma veikalā nopirkšu kilogramu gaļas un kilogramu kartupeļu, cepšu un ēdīšu visu nākamo mēnesi. Bļin!



krēslā (tajā, kas zem liepu lapu vainagiem)
oktobris 8, 2013, 5:02 PM
Filed under: Sajūtas un pasakas

Gribētos vīnu, un nevis kādu tur glāzi, bet pudeli uzreiz, lai ar vērienu. Un tad iekūņoties dzīvokļa pustumsā, klausīties labu postroku, lasīt otro Murakami un ļaut kaķiem nākt klēpī. 

No otras puses, ja dzīvotu saules pielietā loftā, iespējams, ka visdrīzāk gribētu krūzi zālīšu tējas, audeklu un eļļas krāsas. Vai arī jebko citu tamlīdzīgu, ar radoša procesa ievirzi.

Lūk, ko maina gaismas daudzums cilvēka ikdienā.