Filed under: Sajūtas un pasakas
Tas laikam ir dzīves garumā nezūdošs reflekss – kolīdz pirksti pieskaras grāmatas lappusēm, sasmaržoju kūpoši karstās kafijas garaiņus un, ienākot siltajā istabā acis jāsažmiedz rīta saulē, kaut kas noklikšķ un IR KLĀT. Vēlme rakstīt, piefiksēt mirkļa sajūtas un tās detaļas, kuras stimulē šo impulsu rašanos. Ir bezgala skaisti tādā svētdienas mierā sēdēt pie loga, veroties ar zilu krāsu pielietās debesīs, un domāt tikai par to, ka šis brīdis ir vistuvākā un patiesākā klātbūtne pašai sev.
Šoreiz gan lasāmviela tāda ne visai poētiska – Beigbeders. Ja tikšu pāri n-tajām atsaucēm uz visādiem svešvārdu un slavenību mezglojumiem, iespējams pat patiks.
Filed under: Sajūtas un pasakas
Miegainu skatienu “šķirstot” dizaina blogus, cenšoties izlobīt to bezgala radošo ideju, kura pati dzimt nevēlas, fonā skan radiosimtuviens. Parasti galīgi nedraudzīga mūzika pēc pusnakts sagurumam, jo iemidzina vēl ātrāk nekā klusums. Bet šoreiz kaut kā pilnīgi ačgārni, pozitīvā nozīmē. Beigu beigās metos uz laacz.lv baudīt, kad ta’ nu šis ir par gabalu. Tīkams tāds.
Un, ja reiz par mūziku, tad iemetīšu vēl pāris linkus, putekļu notraušanai no nelāgi ilgi klusumu cietušā bloga. Gads iesācies mežonīgi darbīgs, projekts pēc projekta, pa laikam pa kādai negulētai naktij. Piedevām tam visam dators laikam izlēmis, ka jādumpojas, sīc un šņāc kā opaps pie pīpes. Tad nu šamējam pagaidām mazāk audiovizuālo informāciju krāmēju virsū.
Arieta's Blog 