Arieta's Blog


odu sezonas atklāšana
maijs 23, 2013, 2:13 AM
Filed under: Sajūtas un pasakas

Diena, kas iesākta ar Joņeva nu jau teju par bestselleri nokristīto grāmatu rokās, blakus kūpoša kafijas krūze. Grāmata no rokām netiek izlaista, kamēr, uz palodzes sēdēdama, mainu vienu pozu pēc otras, jo nav jau ne mīksti, ne ērti. Tikai tik daudz kā gaismas daudzums pietiekams. Palodzei seko krēsls, tad dīvāns, visubeidzot nobāzējos gultā, kur, kāri rijot lappusi pēc lappuses, aizmirstu gan par kafiju, kura pirms stundas vēl kūpējusi, gan par darba dienu. Tai brīdī jau saules ceļš izritinējies diagonālā lentā pāri guļamistabas grīdai, uzrāpojis uz gultas, un tikpat veikli nokritis atkal lejā. Un tad, lasot par Kobeinu, Nirvanu, dažādiem apreibināšanās veidiem un metāla kulta pirmsākumiem, kaut kā jūtu, ka saslēdzas. Tas, ka šodien man svētku diena un tas, ka īsti nav nekādu tik steidzamu darbu, kuri neļautu brokastu lasījumam iestiepties tālāk pēcpusdienā. Un saule arī pieslēdzas klāt, un kaķi, kuri, izskatās, labuprāt vēlētos, lai man katra diena būtu tāda mierīgi svētlaimīga – murrā kaut kur otrpus grāmatas vākam.

Tālāk mazliet nesteidzīga šopinga brīvdienu tematiskās ballītes nolūkos (vēl viens veiksmes faktors šodien – Humanā viss par 0.75 Ls!!), bet vakarā – odu sezonas atklāšana! Pilnīgi neplānoti un ar burvīgi izspēlētu pārsteigumu no draudziņu puses – miniatūrs un ļoti krāsaini garšīgs pikniks parkā. Pirmo gadu tā īsti neko nebiju ne gaidījusi, ne cerējusi, un te nu tas ir – smaidīgi cilvēki, krāsaini gaviļnieces vārda burti, vesels maiss CandyKing un nelegāla Bosca malkošana zālītē. Un odi, protams, īstenai vasaras noskaņai!

Un vispār, kaut kā pēdējā laikā pierādās pofigistiskās attieksmes šarms. Neiespringsti, pieņem un (ja vari) izbaudi to, kas ir, un necenties par katru cenu dabūt vēl un vēl, un vairāk, un labāk. Redz, pirmo gadu netiku plānojusi itin neko, un pirmo reizi negaidīdama sagaidīju pārsteiguma mini ballīti.
Par to pašu vēl runājot, pirms kādas nedēļas mums virtuvē kaut kas nogļukoja ar elektrību. Puse rozešū strādā, puse – nē, pie tam visas griestu lampas arī atņirgušās. Kad pēc vairākiem mēģinājumiem sapratu, ka situācija ir gana sarežģīta, lai pašu spēkiem netiktu galā, samierinājos ar gatavošanu naktslampiņas gaismā. Savā ziņā romantiski, turklāt vienmēr ir attaisnojums, ja kaut kas par sāļu vai eļļainu.

P.S.
Zināms, ka mans pases vārds tā arī nav atradis ar mani kopīgu valodu, bet adpotētajam – nav nokārtoti dokumenti. Tā nu sanāk, ka Arieta manām ausī ir tāda luksus skaņa, ekskluzīvi un ļoti patīkami, jo bieži vien tomēr ikdienā nākas izmantot mazāk tīkamo. Tad nu, iedomājieties, kāds bija mans prieks saņemt apsveikumu no cilvēkiem, kuri ikdienā lieto to manu pases vārdu! Patiess smaids. Pēc telefona sarunas beigām smaidīju vēl minūtes piecas, lai gan istabā biju viena ar kaķiem. Un, domāju, ka kaķi necik daudz sejas izteiksmes lasīt neprot).

Advertisements

Atstāt komentāru so far
Komentēt



Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s



%d bloggers like this: