Arieta's Blog


Vasara nosvinēta (pavasari izlaižot)
maijs 20, 2013, 1:46 AM
Filed under: Sajūtas un pasakas

Šodien beidzot saulē pleci sasiluši iesārti. Pārbaudot iedeguma pakāpi ar pirksta piespiešanas-atlaišanas metodi, uz dažām sekundēm ādā iezīmējas balts pleķītis. Tātad saules gana daudz noķerts. Nav jau arī nekāds brīnums, ņemot vērā tos 4 kilometrus uz velo līdz Pļvaniekiem, 15km sviedrēšanos uz slidām visā veloceliņa garumā, un 4km- atpakaļceļā, līpot pie gazeles sēdekļa, pirksti uz stūres – pietūkuši kā Rakveres cīsiņi.
Nākamais uzdevums būs rast kādu nebūt jēdzīgu kompromisu starp vēlmi katrā saulainā dienā triekties n-tos tūkstošus metru pa pakusušu asfaltu un nepieciešamību iekļauties darba ļaužu ritmā un pienākumos. Ņemot vērā, ka mans birojs/mājas šobrīd (kopš salapojušas visas astoņas nelaimīgās iekšpagalma liepas) gaišuma ziņā atgādina alu, tad saņemties iekšā sēdēšanai ir pagrūti. Visi instinkti sauc ārā, saulītē un siltumā, bet pienākums ķēdē klāt pie rakstāmgalda.

Par to gaismu runājot, nevar jau teikt, ka esmu pilnīgi apdalīta. Vērojot saules ceļu, godīgi jāatzīst, ka no plkst. 13:00 līdz aptuveni 16:00 guļamistaba (ar skatu uz mājas sienu) ir visnotaļ izgaismota. Sliktā ziņa ir tāda, ka pat šis salīdzinoši nenozīmīgais saules staru kūlis rada vēl lielāku kontrastu ar blakus istabas zaļgano pustumsu. Reizēm, no rītiem attaisot durvis uz šo astoņu liepu istabu, pirmā doma ir ieslēgt gaismu pat tad, ja ārā spīguļo sauļuks. Vēl šovakar pat, domājot vārda dienas ballītes tēmu, pie sevis vairākkārt apsvēru “zemūdens pasauli”, “alu cilvēki” un “pagrabs”.

Ņemot vērā visu augstāk minēto, protams, nav grūti uzminēt, ka šovasar no dzīvokļa plēsīšos ārā vēl vairāk nekā to parasti daru. Pēc tāda šī gada “ātro uzkodu” pavasara pāris nedēļu formā, maijs ir īsta medus maize..nē, bet šokolādes kūka. Pat ceriņi sadomāja sasmaržot dažu dienu laikā. Stabu iela vispār tagad īsta pasaku aleja ar sakuplojušu ozolu pašā viducī. Nāku no Rimi priecīgajā maija pastaigu solī, un gluži nemanot attopos citā vietā, citā pilsētā, citā gadsimtā. Tajā, kur kokiem vēl neapcirpa zarus, bet pilsētas bērni caurām dienām uz ielas un pagalmos spēlēja “sunīšus” un “augstāk par zemi”.

Starp citu, vasara šogad arī neslikti ieskandināta – izbraucieni divatā pa Rīgas centru tāpat vien, siltos vakarus baudot, batuti un dzērveņu alus, mazliet snobiski-hipsterīgas (un DEBEŠĶĪGI GARŠĪGAS) maltītes Illijā (Illy), Miera ielas vasarsvētki ar Mantu, Baložiem un vērtu uz burvja mājiena, medalus aizmirstajā Ļeņingradā un mazliet romantiskas vakarēšanas ar baltvīnu uz AB dambja.

Ir silti, un man milzīgs prieks!

Advertisements

Atstāt komentāru so far
Komentēt



Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s



%d bloggers like this: