Arieta's Blog


arlabunakti
jūnijs 27, 2012, 4:47 AM
Filed under: Sajūtas un pasakas

Lai arī tā ir Olga… bet no šī gabala – vārdu un melodijas kombinācija un tā teju paralizējoši skaistā saskaņa man uzreiz iedzen to nenorijamo kamolu kaklā. Un dusmīgos nemiera kukaiņus pakrūtē. Saindē visa skaņdarba garumā, un vēl pēc tam atstāj labu laiku pasāpēt.

Laikam jau, ja iekšā būtu saule un miers, pie šī varētu aizmigt ar smaidu uz lūpām….
un rokām…apvītām ap kaklu..

 

Advertisements

Atstāt komentāru so far
Komentēt



Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s



%d bloggers like this: