Arieta's Blog


*sniff sniff*
maijs 15, 2012, 2:59 AM
Filed under: Sajūtas un pasakas

Ir lietas, kuras nespēj sagandēt absolūti nekas, un, otrādi – kuras ir spējīgas uzlabot pašas nelāgākās no nejēdzībām, kā aukstums, miega bads, sāpoši zobi un nemiers. Un šoreiz es tiešām runāju par LIETĀM “lietām’, nevis tavu smaidu, vai laumiņas lēcienu no vienradža iekšā ūdenskrituma vizuļos. Tām, kuras var noplūkt maija vidū parka zālienā, vai nopirkt par papīra vai metāla naudiņām no veikala plaukta. Īsāk sakot – par viegli pieejamiem laimes mikroniem.

Lai cik neticami cacīgi un lēti tas arī neizklausītos, šovakar tas man šo prieka mirkli sagādāja Stendera aprikožu cukura skrubis.  Agrāk es pavilkos uz to kafijas/ šokolādes, pēc kura n-to minūšu cītīgas iemasēšanas ādā, es uz laiku biju ieguvusi permanentā iedeguma toni. Protams, šokolāde ir un paliek visu saldo smaržu un garšu karaliene, un es, neapšaubāmi, esmu un palieku tās pazemīga kalpone, cik ilgi vien dzīve man sniegs šo prieku. Tomēr nevaru noliegt, ka aprikožu skrubim piemīt tāds netverams bērnišķīga prieka aromāts. Tajā nav ne miņas no šokolādes cildenuma, elegances un noturības, toties ir viss iespējamais vieglums un skurbums. Es pilnībā apzinos, ka šobrīd jūsmoju par ķermeņa kopšanas līdzekļa parfīmu, bet domāju, ka grēks neuzrakstīt, ja šis dievu eliksīram līdzīgais aromāta ietekmē es jau kādu stundu lidinos mazliet eiforijā. Tas ir kā… saulainā, un ļoti, ļoooti siltā vasaras dienā sažmiegt acis, lai pēc tam skatītu krāsu ņirboņu mijamies ar tumsu. Vai arī, ejot vakara pastaigā līdz jūrai, netīšām ieskriet maijrozīšu krūma smaržu gubenī un nosmakt aiz laimes.

Vispār, drīz jau varēsim smakt aiz laimes ne tikai vannas istabā. Man zem loga saziedējuši violeti ceriņu mākoņi, un arī ievu baltums, kā skatos, vēl nekur netaisās mukt. Un, lai arī smarža ir viena no tām prieka esencēm, kuru iespējams dabūt par maksu, daudz vairāk taču sirdi silda tās pašu uzietās, nejauši sajustās, bezmaksas, vai ne?

(Pārlasīju pašas uzrakstīto, raksta beigās nedomājot atbalstīju zodu plaukstā, un momentā sajutu sejā iesitamies to ādas siltuma paspilgtināto aprikožu “uhh”. Ar to arī pietika, lai apjēgtu, cik viss augstāk rakstītais izskatās/ izklausās bezgaršīgs. Lai aprakstītu kādus personīgos fetišus, acīmredzot nepietiek tikai arī brīža aizkustinājumu un pa roku galam sagrābstītiem salīdzinājumiem. Lai cik ļoti es nevēlētos dalīties tajās fantastiskajās emocijās, to spēs saprast tikai citi man līdzīgie smaržu addikti. Tāpēc vienīgais, ko laikam bija jēga teikt – ja gribat sevi palutināt, atbalstiet Stenderu. Tie čaļi nešaubīgi zina, ko dara.)

Advertisements

Atstāt komentāru so far
Komentēt



Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s



%d bloggers like this: