Arieta's Blog


Farmācija
maijs 7, 2012, 12:48 AM
Filed under: Sajūtas un pasakas

Mans apčī ir pavājinājies līdz vienai papīra kabatas lakatiņu paciņai dienā, pēc meža un skuju ekstrakta vannas smaržojošiem deguna pilieniem, un laiku pa laikam tāda sātīga mežcirtēja krekšķa. Lai ko neteiktu farmaceiti, ģimenes ārsti un lori, un, vēl skumjāk, lai ko es nelasītu gudrās ezotērikas grāmatās, man šos sezonālos apčī praktiski nekad neizdodas uzvarēt ātrāk par divām nedēļām. Un tas ir ne vien “nopietni, tas tak nav normāli!?”, bet arī ļoti, ļoti, ļooooooti apnicīgi.

Viss sākās pavisam nevainīgi, kā jau vienmēr, kā bērnu pasakās, kur rudmataina meitene, tikko sagaidījusi pirmās pavasara vēsmas, nirst iekšā apsolītajā (lasīt – tikai gaidāmajā) siltumā, un galīgi apreibst. Es jau neko ļaunu nebiju domājusi, kad pirms divām nedēļām ar meičām uztaisījām vienu raundu pa neredzētiem, iepriekš neapmeklētiem bāriņiem – kā jau pienākas jaunām meitenēm un piektdienas vakaram. Pa pāris vīna glāzēm iekš Chomsky, pa Mai-tai iekš WoJo bāra, un dejas līdz rītam Space dog mīlīgo hipsterīšu ielenkumā. Un viss, godīgi pa mājām, nākamais rīts bez vērā ņemamām pohām. Lieki piebilst, ka nelaime jau nekad nenāk brēkdama, tā piezogas slepus, un iecērt nagus visdievišķīgi nevainīgākajā brīdī. Lai nelaimi nepiesauktu, tās vārdu izvairās izrunāt, vai izrakstīt.. bet nu, kas bijis, bijis – tā bija pirmā siltā pavasara diena. Lūk, tas ir pateikts.

Nu, un tālāk..? Nu, tālāk sekoja vārguļošana, cenšanās saņemties, gudru grāmatu lasīšana, un vietējo aptieku mecenātisms. Tā ir apsēstība, no kuras nevaru tikt vaļā. Varētu pielīdzināt šopaholismam, sporta fanātismam vai zubrīšanai. Atliek vien tam ļauties, un tas tevi nokausē – vai nu materiāli, fiziski, vai garīgi, bet īsā laika sprīdī tu esi padarīts par rīcības nespējīgu būtni. APTIEKA. Tā vilinošā iestāde. Visu nelaimju un sāpju padzinēja, laimes patronese. Ak jel! Un tā nu es, parasti izmisuma mākta (jo, protams, ka manā prātā jebkura saslimšana ir nopietnākais no visiem draudiem ne vien cilvēka pašsajūtai, bet arī dzīvībai. O, jā!! :D), vienas slimošanas laikā iecērtu savā budžetā tik milzīgu robu, ka dziļāk vairs nevar. Tad atliek tikai nošausmināties par konta atlikumu (jeb- neatlikumu), nosolīties sev nākošreiz tā nedarīt, un gaidīt nākamo reizi, lai pieļautu tieši to pašu kļūdu.

Lai būtu iespaidīgāk – uz ļoti paviršiem aprēķiniem balstoties, esmu iztērējusi pie 40 latiem tikai par medikamentiem vien, lai 2 nedēļu laikā censtos izārstēt saaukstēšanos. Ja tas nav slimi, tad pasakiet, lūdzu, kas ir?!

Advertisements

Atstāt komentāru so far
Komentēt



Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s



%d bloggers like this: