Arieta's Blog


Pilnīgibezelpas
aprīlis 22, 2012, 3:36 AM
Filed under: Sajūtas un pasakas

Nogurums pēc pamatīgas fiziskās slodzes svaigā gaisā ir stiprākas par jebkurām miega pelēm, un jebkuru sarkanvīna pudeli. Kad, nokāpjot no riteņa vai izkāpjot no skritulenēm, es piesēžu, lai vieglāk noaut kājas, un pēc laika attopos, ka esmu pavadījusi pēdējās 15 minūtes truli blenžot grīdā, ir skaidrāks par skaidru – treniņš izdevies :D. Kājas un rokas šķiet tik ļoti karstas un smagas, lēnas un tizlas. Tai pat laikā, prāts kaut kā mistiski pats izpurinājis visus liekos krikumus, un iztaisnojis domu līkločus paklausīgās taisnēs. Un kaut kā tas viss rada apmānu, ka mana psihe un zemapziņa patiesībā nav mana, bet tāda nepiesārņota un mazliet naiva, kā pirmsskolas vecuma bērnam. Sēžu pie dienišķā seriāla, strebju mazo kafiju, un beznosacījuma smaids pa visu seju.

Es tik šausmīgi šodien saguru, tik šaušalīgi sadzēros pavasara pirmo īsto siltumu, un no tā siltuma šaaaausmīgi sapriecājos. Atvēru ārdurvis un sejā, šaušalīgi patiesi, ietriecās plusseptiņpadsmit. Ar Laumiņu, uz Gazeles puse Rīgas izbraukāta, lai gan pēc stīvajiem kakla muskuļiem un krampjiem kāju ikros, šķiet ka vismaz vesela Ņujorka.

Melni, priecīgi suņi, melni suņi rūsganām kājām, smaidīgs sīcis, kurš, izrādās, māj mums ar roku, zilo puķīšu paklāji tajā kapu parkā pie Mēness ielas, vistas sviestmaizes uz Andrejsalas mola, daudz vēja rudos matos…neizmērojams vieglums.

Advertisements

Atstāt komentāru so far
Komentēt



Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s



%d bloggers like this: