Arieta's Blog


Ramtairīdi rallallā
aprīlis 18, 2012, 6:08 PM
Filed under: Sajūtas un pasakas

Savu pirmo aliņu, nu tādu pilntiesīgo nullepieci no putām līdz glāzes dibenam izdzēru tikai nedaudz vairāk kā pirms diviem gadiem. Tas bija kā reizi tai laikā, kad sāku būvēt šo savu virtuālo emociju, krāsu un kaķu mājokli, proti, kad biju nolēmusi visam tam, kas iepriekš noliegts, dot otru iespēju.
Toreiz, pirmo alus glāzi izvēlējos folkklubā “Ala” (ak, šīs vārdu spēles :D),  pildīju to ar tumšo Brengulīti atkārtoti, smējos skaļus pļēgursmieklus un spožām acīm priecājos par turpat notiekošo tautas danču vakaru. No vakara nobeiguma atceros vien tik, cik skrējienu uz pēdējo vilcienu, un, ak šo brīnumu!, nepieciešamību izkāpt pāris pieturas pirms galamērķa, jo izrādījās, ka aliņš tomēr visu nodara pārāk aši.

Vakardien atkārtoju savu pagātnes piedzīvojumu, arī iekš “Alas”, arī ar to pašu brenguļalu, arī jautrā kompānijā un, lai cik smieklīga nebūtu šī sakritība – arī tieši trāpīju danču vakarā. Sanāca sēdēt ar muguru pret deju placi, līdz ar to laikus nepamanīju, ka mums tuvojas aktīvs kāda danču kluba dalībnieks, un stūrē tieši manā virzienā.
Padejot nevēlaties?
Uuuuiii, es nē…
Nu varbūt tomēr?
Nē nē nē nē *smaidu un atvēcinos ar rokām*. Es negribu, nemāku, nezinu.. :D

Pēc tam dzērām jau pa otrajai glāzei, un vērojām monotonās latvju tautas dejas pagriezienus un “purngals, papēdis, purngals, papēdis”. Viņi visi (dejotāji) tik ļoti koncentrējušies tām dažām kustībām, kuras vienas dziesmas/ dejas laikā tiek atkārtotas n-desmit reižu. Bet, lai cik arī dīvaini nešķistu – arī patiesi apmierināti, un puikas pilnīgi ar degsmi acīs, ja dziesmu starplaikos nesanāk nocopēt dūdiņu, un visas dejas garumā nepacietīgi jāmīdās plača malā.
Un tad mēs runājām. Par to, kā tik vienkārša deja ar gadu simtu vēsturi vieno cilvēkus priekā – nevis iekārē, un par to, cik vizuāli un vecuma kategorijās dažādi šie vienā pārī dejojošie – un neviena paša aizsprieduma. Tikai tā skaisti, tīri un latviešu pelēkā patiesi.
Neliegšos (lai gan nezinu vai tas alkohola ietekmē), ka vakarā laikā bija pat moments, kad iedomājos, ka iespējams nebūtu nemaz tik slikti tagad piederēt kādai no šīm deju kopām. Varbūt “Dandari”, vai “Rīgas danču klubs”?

Varbūt tomēr nē :D

Advertisements

2 komentāri so far
Komentēt

ah, Stell, es tur vienreiz, man šķiet, medalus ietekmē rāvu danci ar spāni pārī un, es Tev saku – bija reāli cool. kgan man arī parasti ir “nemākunegribunezinu” teiciens kabatā.
bet par to prieku un iekāri – nebiju iedomājusies tādā vīzē.

Komentārs by gunssuns

Ou! lai būtu medalus, lai būtu arī pats dancis, bet latvju tautiņdejas ar karstasinīgās tautas pārstāvi? Mai ou mai, diez, ko šis domāja par to muzikālo mērenību. Lai gan no otras puses tie dienvidniekiem enerģija kāpj pāri malām, un šajā gadījumā tiešām – labs ir viss, kas kust :D

Komentārs by arietakraasaas




Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s



%d bloggers like this: