Arieta's Blog


f* it
novembris 7, 2011, 1:31 AM
Filed under: Sajūtas un pasakas

Vissūdīgāk ir tas, ka tad, kad tiešām ir visvisvissūdīgāk, beigu galā vienmēr ir jāpaliek pašai ar sevi, un jāiztur līdz galam. Vari padīcināties pūkspilvenā – kaķī, uz mirkli atslīgt labākajam draugam uz pleca, uzrīkot “vienu ātro” Amaretto& kōlu, to visu drīkst, un var, un tas pat ir ļoti nepieciešams. Bet dienas beigās, kad tumsa ir debešķīgi skaista, visaptveroša un sekundes simtdaļā padara apziņu skaidru kā kristālu…tu saproti, ka visnelāgākais visā tajā ir tieši fakts, ka pats emociju koncentrāts ir jāizrauj pašai, vienā šotā.
Ne jau tāpēc, ka citi ir stulbi mudaki, kuriem pie vienas vietas mana pašsajūta, bet gan tādēļ, ka tikai un vienīgi es pati vislabāk pratīšu izvilkt to šauro zilo līniju cauri pašas radītajam labirinta haosam.

Advertisements

1 komentārs so far
Komentēt

nākamnedēļ beidzot iesim dzert kafiju un ēst šokolādi!!!

Komentārs by marthacomics




Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s



%d bloggers like this: