Arieta's Blog


uzlādējies iekš zaļā
jūlijs 20, 2011, 3:04 PM
Filed under: Ausu prieki, Sajūtas un pasakas

Cilvēki šovasar ir badīgi un izsalkuši pēc interjera, dizaina, un nesankcionēti biežām telefona sarunām. Es, savukārt, pēc mieriņa un ļaušanās tādai mirklīgai, iepriekš neplānotai rakstīšanai. Bet nava, nava, nava. Pati esmu aprijusi visu pasaules laiku, tagad jādzīvo starp pulksteņa tikšķu intervāliem, gaidot nākamo nedēļu, kad tikšu izsprukt laukā. Uz nedēļu pēc jūras sāls smaržojoša Mazirbes dailes ēteriskumā.

Daudzi ir tā smuki sasprauduši sajūtas, iesapidus un notikumus pie ikgadējās “Positivus” atskaišu tāpelītes. Man nav lemts, jo, kā zināms, vēl arvien neprotu vārdu plūdus limitēt. Tāpēc šeku reku koncentrāts dziesmas formā. Daļējs jaunatklājums, vairāk gan atgādinājums, bet prieks katrreiz skandinot – simtprocentīgs.

Sākotnējā meldija ieaijā laiskā šūpuļtīklā zem ziedošām akācijām, lai pēc 56tās sekundes izrautu no tā laiskuma ārā. Lai padotu roku siltam tvērienam, kur divas pēc saules smaržojošas plaukstas sadodas, kur vismaz divi, bet vēlams vismaz desmitreiz vairāk draudzīgu pēdu pāru vienojas ņipros, sparīgos palēcienos.

Vai tad nav sajūtas šo klausoties, ka tevi kāds cenšas piepūst pilnu ar nepārsaldinātu prieku? Piepumpēt kā ziemas miegā izdēdējušu gumijas matraci? Kāds, kam dzīvesprieks acīs un, ja tas būtu fiziski iespējams, šim kādam noteikti lūpu kaktiņi raustītos bungošanas ritmā – te viens, te otrs. Kā leļļu teijāterī marionete.

Advertisements

Atstāt komentāru so far
Komentēt



Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s



%d bloggers like this: