Arieta's Blog


skrituļslidu pavasaris
maijs 16, 2011, 7:32 PM
Filed under: Sajūtas un pasakas

Šoreiz ieilgušajam klusumam ar slinkumu vai gausu sutināšanos pēļos nav nekāda sakara, vispār, gluži pretēji!
Līdz ar zaļi iekrāsojušamies koku vainagiem un dzeltenzaļo, kas pār mauriņiem noliets, esmu kaut kā pamanījusies “noraut”veselas divas jaunas aizraušanās, kuras tad nu cītīgi apēd katru brīvo brītiņu. Ja vēl paskaita, cik daudz laika ik dienas veltu tiem gastronomiski kulinārajiem jokiem, un neapsīkstošajam iekārienam uz regulāru filmu patērēšanu… Tieši tā – tik tikko pietiek laika miega periodam un dizainēšanai.

Tad nu pirmā lieta ir sen aizmirsta patiesība un prieciņš, kurš manu hobiju kontā jau no pamatskolas sākuma gadiem. Skrituļslidošana. Par šito joku atcerējos pavisam nejauši, un uzreiz arī sāku nepacietībā berzēt plaukstas, jo fitnesa dīvas klāsta, ka in-line skating ir viens no visbrīvāk pieejamajiem un visas muskuļu grupas aptverošajiem sporta veidiem vasarā. Šāda informācija iepriecināja. Ne jau nu tas, ka skriešana bija galīgi līdz brošai, ar mūždien pēc 40 minūšu slodzes pulsējošo seju un trīcošajām rokām.. bet arī :D.

Visupirms jau man, protams, bija maksimāli jānotizlojas, ātrumā nepārdomāti random sporta preču veikalā nopērkot poļu ražojuma slidas. Jā, tieši poļu. Bērnu. Ar plastmasas sliedi. Es zinu, ka tas izklausās maksimāli tizli, un tieši tikpat tizla arī bija skaņa, kuru radīja slidu super kvalitatīvie gultņi sadarbībā ar mīļotās Rīgas kvalitatīvo trotuāru.  Skritulenes tika  atdotas atpakaļ veikalā, un iekš taktika.lv iegādātas nākamās, jau daudz smukākās un neapšaubāmi kvalitatīvākās draudzenes –

Ne jau vienmēr par lielāku naudu izdodas nopirkt lielāku laimi. Ne vienmēr, un arī – ne šoreiz :). Pirmajā reidā uz Pļavnieku veloceliņu (kuru, starp citu, silti iesaku visiem skrituļotājiem), kājas noberzu līdz jēlumam tā, ka, asarām acīs nepamanīju noteklūkas metālu, un slaidi nomaucos, papildus vēl nobrāžot ceļus, elkoņus un plaukstas. Jā, nekādus aizsargus nelietoju, jo no bērnības palikusī nepatika par to neērto atribūtu vēl arvien ir lielāka par kopējo iegūto traumu skaitu. pagaidām :D

Tagad kājas sadziedētas, un cenšos ar katru dienu audzēt klāt pieļaujamo kilometru skaitu, pirms iedzīvošanās lielākās tulznās. Lai arī tas nozīmē pamatīga izmēra pēcoperāciju plāksterus, dubultas zeķes un reizēm arī sakostus zobus, tomēr pat tas viss šobrīd, aizraušanās sākumposmā, nav nekāds šķērslis.

Aizvakar 12 km tepat pa purčiku un gar Biķernieku mežu, vakardien savi 20km līdz un pa Mežaparku (absolūtā ekstāzē par to tempu, kuru var uzraut, zinot, ka nenāksies apstāties drausmīga seguma dēļ), bet šodien ap 15 km Biķernieku trasē un uz Pļavnieku veloceliņa. Sajūta neaprakstāma – absolūta brīvība un lidojums, prāts tādā kā meditatīvā stāvoklī, bet pats labākais ir ne ar ko nesalīdzināmā kontrole pār savu ķermeni, kustoties tādā ātrumā. Beidzot pamēģināju, un sapratu, ka arī slidošana atpakaļgaitā baigās galvassāpes nesagādā – tik vien, cik apstāšanās vaina. Mjā, “to do” lietu sarakstā tagad bremzēšanas tehniku papildināšana un izkopšana.

Rekur smuks, dzīvīgs un asinis kustinošs video, vienīgi no freeskate žanra, kuru man savā skrituļošanas praksē neredzēt kā savas ausis. (Skatāmā daļa no 1:15)

Advertisements

Atstāt komentāru so far
Komentēt



Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s



%d bloggers like this: