Arieta's Blog


Deivs ir atgriezies
janvāris 31, 2011, 2:51 AM
Filed under: Sajūtas un pasakas

Viena no tizlākajām sajūtām manā personīgajā blogošanas praksē, ir neadekvātā slinkuma dēļ atliktie ieraksti tajos brīžos, kad saujas pilnas iedvesmas. Parasti tais situācijās, lai nejustos pati savā priekšā tik traki vainīga un ar totālu mērķtiecības un “noturības” trūkumu, es uzmetu ātro melnrakstu. Gluži kā licejā, kur vienā no franču valodas stundu paveidiem siekalains francūzis (kuram bija slikts šampūns vai frizieris, vai abi), mācīja latviešus izmantot atslēgas vārdus. Tagad jāatzīst, lai cik nepatīkamas ir dažu francūžu lūpu kaktiņos uzkrājošās putas no pārlieku lielās žužināšanas, tomēr atslēgas vārdi noder. It īpaši tādām nesankcionētām pļāpām kā es pati.

depresija tērē

Vēsta viens no maniem slinkajiem pārdomu mirkļiem. Kamēr nebija, ko tērēt, nekad nebūtu ticējusi, ka viņa ir tik mantkārīga kapitālisma verdzene. Skan skarbi? Patiesībā ir vēl daudz, daudz trakāk. Janvāra sniegi un saules neesamība mani bija iedzinusi putekļpelēkā pusnomodas stāvoklī, kam nelīdzēja pilnīgi un galīgi nekas. Sarunas, kas agrāk uzjautrināja, likās jau apgrābstītas un lipīgas, bet citādāk… nu cik gan ilgi un daudz var cept tās nāvīgi garšīgās banānkūkas? :D

Kaut kā tas blues periods šogad pamanījies sakrist ar laiku, kad mani obligātie tēriņi pirmo reizi pēc ilga jo ilga laika nepārsniedz ienākumus. Patiesībā – tik pat patīkami satraucošs brīdis, kā pirmais skūpsts, pirmais dzīvoklis prom no vecākiem, pirmā pašrocīgi iegādātā ziemas apģērba kārta (zinot, kādas cenas tai ir pie mums).
Saprotams, šis fakts nebūt nebija patīkams manam bankas kontam, jo pēc pirmajiem pirkumiem, kurus gluži nevarētu ierindot akūti nepieciešamo preču plauktiņā, es aizrāvos pavisam. Un cik Holivudiski, ka tām nevajadzīgajām, tomēr patīkami, ka ir lietām iegulstot iepirkumu maisā, somā, (vai, vēl jaukāk, topot uzģērbtām promiešanai uzreiz veikalā), tas prieks ir tik sataustāms un garšīgs. Pēkšņi ir jauki, kad sals mazliet kniebj pirkstgalos, pieturā gaidot trolejbusu, kas atkal jau kavējas.

MP3. Ieslēdzu un teleportējos savā dimensijā

Par šo gari komentāri nav nepieciešami. Turpinot iepriekšējo grēksūdzi, varu pieminēt, ka vienā no šīm veikalu reizēm, manā kabatā iegūla arī skaistais Philips Spark. Jaunais draugs ir absolūti perfekts, izskatīgs, mīlīgs, ērts un seko man ik uz soļa. Bet, pats galvenais, viņš man sniedz to ekstru, kura jau pāris mēnešus nebija baudīta – mūziku ārpus mājas, darot Rīgas pilsētvidi piesātinātāku, bet sabiedrisko transportu – mazāk kaitinošu. Pie tam, kopš atkal spēju klausīties Dave Matthews Band pilnā viņu ģenialitātes krāšņumā, uz ielas nespēju noturēties nedungojot vai, vismaz, neapzināti nesmaidot skaistāko solo iespēļu brīžos.
Visā visumā – man neiet slikti. Es tikai šausmonīgi ilgojos pēc tā, lai kāds šausmonīgi ilgotos pēc manis. Vai arī pēc tā, lai man ne vien neietu slikti, bet lai ietu vienreizēji un bedazzling.
p.s. Tagad man droši var zvanīt arī sveši numuri, jo esmu atrisinājusi telefona problēmu, un mans jaunais cacīgais aparāts uzrāda visus zvanus – gan no draugiem, gan visiem pārējiem.

 

Advertisements

1 komentārs so far
Komentēt

depresija ir šopaholisma cēlonis, ko lai saka…

Komentārs by marthacomics




Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s



%d bloggers like this: