Arieta's Blog


Latvijas ziema ar Itālijas oderīti
janvāris 26, 2011, 10:48 PM
Filed under: Sajūtas un pasakas

Šīs dienas man rakstās gausi un sausi. Nav sulīguma. Janvāra beigu depresija domā, ka ir nemanāmi piezagusies, tomēr es viņu, maitu, redzēju jau pa gabalu. Mēs ar viņu mēģinām sadzīvot, jo šī ievākusies kaimiņos vismaz uz pusotru mēnesi, līdz ar to no apnicīgiem small-talkiem un neveikliem klusuma brīžiem neiztikt. Depresija ir no stilīgo līgas – viņai patīk akurāt tās pašas krāsas, kas tagad modē ‘ielu modē’ – melni pelēkie, netīri dubļu brūnie, tumši pelēkzilie un baltais. O, jā, par spīti visiem tiem, kas balto sauc par dzīvesprieka krāsu. Es, on the other hand, esmu no atkritēju līgas, sooo 90ies. Man patīk košas, it kā nesaderīgas krāsas, mākslīgā saule, kas iesprostota mazā kastiņā, un bērnības komēdijseriāli.

Es esmu padevusies. Visu laiku biju dzīvojusi savā utopiski krāsainajā pasaulītē, kur , sasaluma periodam sākoties, meitenēm ar rudiem matiem pienākas sūnu zaļš vai tirkīzzills, vai, vismaz, oranžs, tīkami silts mētelis ar kapuci. Kad uzkrita pirmās sniegpārslas es, mazliet viebjoties, vilku no melnajiem miskastes maisu vīstokļiem ārā ieziemoto divu iepriekšējo ziemas sezonu melno mēteli, kas bija nodevīgi sācis bumbuļoties. Viebos un reizē smīkņāju, ka sniegs mani pārsteidzis nesagatavotu, bet, ko niekus, neba nu šis apkaunojuma periods būs ilgstošs! Pirmā kļūda.

Sākumā pārāk daudz naudas nebija, bet vēlmes -uhh un ahh. Hipiju krāsas ziemas apģērbos, elegantus auduma mētelīšus ar kapucēm un iekšējo polsterējumu…un citas tamlīdzības bērnišķīgas kaprīzes. Kad Rīgas lielveikalu loks tika izķemmēts pirmo reizi, mazliet gan sašļuku, bet, tā kā bija vēl tikai novembris, bet ĪSTĀ ziema vēl priekšā, neķēru kreņķi. Ap Ziemassvētkiem, pēc vēl vairākiem sirojumiem pa apģērbu bodēm, apjēdzu, ka nu jau galīgi vairs nav finansiāla tā problēma, bet gan funkcijas un dizaina ziņā sarūgtinoša. Kur vien skaties – vai nu siltās, stepētās īsjakas, aka uzpūstās “stepju jakas”, vai arī latviešu veikalnieku izpratnes “ziemas” auduma mēteļi, ar kuriem es atsaltu jau +5 grādos, nerunājot par pēdējo divu ziemu grandiozajiem mīnusiem. Arī krāsu izvēle ir īsts saldais ēdiens – vismaz 70% standartizēti NORMĀLAJĀ un vienmēr “aktuālajā” melnajā krāsā, kura, lai arī Latvijas ziemas tiešām au tā ir pārlieku spilgtas un tonāli galvu reibinošas, tomēr mani īsti neaizķer. Pārējie 30 % iepriecina minoritātes – omju rūtiņraksti un dažādu izbalējušu krāsu saadījumi, un slāviskais košums ar zivs zvīņām raksturīgu spīdumu, kā arī visu dzīvniekmīļu leopardādas imitācijas ( arī, protams, ar zvīņaino spīdumu). Uztvērāt pareizi – ir sāpīgi.

Kamēr ķēru pie sirds un šausminājos par latviešu drausmo gaumi ( jo, acīm redzot, pieprasījuma netrūkst), un turpināju jau kādu 5.to reidu pa veikaliem, mans līdzšinējais ziemas melnis bija kļuvis pagalam neizskatīgs. Ziniet, to brīdi, kad ieejot kādā apģērbu veiklā, centies izvairīties no spoguļiem un pārdevēju acīm? Jā, tieši tas brīdis bija klāt. Izmisuma spiesta, iegādājos pelēkrūtainu rudens mēteli, kurš nebija silts, toties dāvāja iespēju bez apkaunojuma doties uz tikšanām ar klientiem. Piebilde – zobiem klabot un, cenšoties atslēgt smadzenes un nervu galus no Ziemeļeiropas klimata reālijām.

Tomēr šodien aukstums mani uzvarēja pavisam, brutāli piekaujot ceļā no Ģertrūdes ielas līdz Galerijai Centrs tā, ka sajutu zaudējuma asiņu garšu uz mēles. Dusmīgi spļaujot asinis baltajos ledus kunkuļos ietves malās, saniknojos un pārtikas veikalā “Prizma” iegādājos pelēku ziemas sporta (slēpošanas(?)) jaku. Tieši tādu, kura nepiestāvēs nevieniem svārkiem, kura izskatās labākajā gadījumā pēc unisex, sliktākajā.. sliktākajā, tai ir ļoti platas rokas bicepsu rajonā, teiksim tā. Vienīgais, uz ko es šobrīd vēl uzdrīkstos cerēt, ir kaut nedaudz siltuma, lai varu izturēt un sagaidīt atkal pavasari. Par krāsām tad nu rūpēšos citādi – Irānas dabiskā henna un oranžs dzīvesprieks mani pavada ik uz soļa.

p.s. Ne vien ziemas jaku, bet arī zābaku niša Latvijā ir totally brīva. Jaunie dizaineri, ražotāji, censoņi un entuziasti – es jūs ļoooti, ļooooti gaidīšu. Tikmēr sagooglēju visādu smukumu –

Advertisements

6 komentāri so far
Komentēt

par siltu jau to droši vien tāpat neatzītu nevienu no tiem smukumiem (smiekliņš)
Bet, lai cik liela dusma un depresija vēdī no tava raksta, tāpat nevarēju noturēties nesmejot, it īpaši jau nu par prizmas pirkuma aprakstu :D

Komentārs by betia

Nē, tā nav taisnība!!! :D Actually, es meklēju googlē ar atslēgas vārdiem “warm winter coats for women”, un tas gaiši pelēkais bija vienā no tuntuļjaku lapām, maksāja savas 200 amerikāņu naudiņas.

Komentārs by arietakraasaas

hmmm.. diez kas iepriekš tika teikts par pelēkumu :D
Es jūtu kaut kādu pretrunu :D

Komentārs by betia

Jā, bet ja ir silts un mīlīgs, tad var jau pieciest to gaišpelēko un uzsaitēt milzīgu, košu šalli.

Komentārs by arietakraasaas

nu, katrā pasaules malā ir katram sava izpratne par “warm” “winter” un “coat”.
es tieši gribēju teikt, ka tikai tas pelēkais varētu kaut cik glābt no sasaluma, pārējie ir smuki, bet nū, ticamības moments ir plāns, kā smejies.

bet par pašu galveno piekrītu par visiem 100% – nišu ir daudz un nišas ir tukšas, ooo, cik tukšas.
(mums šorīt bij -24, manam tuntulim ar’ tika cauri)

Komentārs by martaram

tas mani ziemā besī visvairāk – jo, lai arī kā tu sapostos, ārā tu tāpat izskaties pēc miltu tārpa, kas kūņojas pa sniegu pūzdams un elsdams!

un tie smukie mētelīši… tie jau tikai pavasariem labi, ja der. maucība.

Komentārs by marthacomics




Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s



%d bloggers like this: