Arieta's Blog


this time, let’s do it better
janvāris 3, 2011, 2:17 AM
Filed under: Sajūtas un pasakas

Pirms trīssimt sešdesmit un cik tur dienām, pašā bakalaura ceptuves karstumā, es paspēju palaist garām jauna gada sākšanos. Attapos 1. janvāra rītā pie datora ekrāna, dusmu/domu krunku pierē uzcītīgi plānojot kluba “Depo”elektrības saslēgumu. Nekad tā līdz galam neesmu bijusi māņticības “kā gadu iesāksi – tā pavadīsi” atbalstītāja, un varbūt tieši tādēļ ik gadu Likteņtēvs izspēlē savu ironisko gājienu, smīnot: “pavadīsi gan”.
And so I did. Izklāsts vai emociju atgremojums par to, kādi bijuši šie 12 mēneši, visdrīzāk būtu ne vien garlaicīgi, bet arī pārlieku nomācoši un lieki. Gan tādēļ, ka esmu paspējusi visiem jau pilnas ausis un sirdis piebļaut, gan arī tā vienkāršā iemesla dēļ, ka 2010. gadu es gribētu atstāt tur, kur paliek visi nepaklausīgie gadi – vecajos kalendāros. Never to return again.
Protama lieta, ka līdz ar pasaku pils sagrūšanu manā pasaulē, šķita, ka nebūs vairs nekā – tikai absolūtā tumsa ar sāpīgiem atmiņu uzplaiksnījumiem un sapņiem, uzmācīgiem kā sūdu mušām augustā. Tomēr, gads ir bijis vienreizēji piesātināts. Neņemšos vīterot un saldā balstiņā apgalvot, ka optimisms izglābs pasauli un, ka viss, kas notiek, notiek uz labu. Drīzāk runāšu savas “treneres” Džilianas vārdiem : “It’s level three. So, it’s gonna be that much more hard, but…that much more effective”. Un bija arī.

Tā kā šovakar, pavisam negaidot, kāds 2010. gadā noķerts bacilis ir uzsācis afeter-party manā rīklē, tad neizplūdīšu garās apcerēs par visu nejaucību rezultāta pozitīvo pusi. Teikšu tikai, ka garīgā izaugsme un sevis pilnveidošana, kura pēdējos gadus bija mazliet iesprūdusi kādā, acīmredzot, fantāzijas pasaules eiforijā, atsāka savu darbību ar skaļu dunu. Tamdēļ šai gadā, kas mana visumīļotā kaķa aizbildniecībā, gribētos sev novēlēt vairs neaizmirst par sevi, nenoslīkt otrā un redzēt mīlestību kā dažādu, jaušu un nejaušu, lietu un notikumu kopumu ( ja citādi vēl nepienākas).

Ak, jā, un 2011.to, mācoties no pašas kļūdām, sagaidīju ne vairs rasējot plānus Archicadā, bet gan uz Depo deju grīdas, izārdoties tik pat tīneidžeriski kā trakajā vasarā pēc vidusskolas.

Nobeigumā – muzikālais pavadījums, kurš ieskandināja manu jauno ( te paldies Martai :) ) –


Advertisements

1 komentārs so far
Komentēt

*paklanās*
ļoti laba dziesma gada sākumam – pozitīvisms augstākajā pakāpē.

Komentārs by marthacomics




Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s



%d bloggers like this: