Arieta's Blog


pašmotivācija nestrādā, bet ir labi, ja ir
decembris 6, 2010, 1:52 AM
Filed under: Sajūtas un pasakas



čīkstule
decembris 5, 2010, 8:07 PM
Filed under: Ausu prieki, sirds paisumi

 

 

 

 

 



Now I’ll blog, then, i’ll blog some more
decembris 5, 2010, 5:44 PM
Filed under: Sajūtas un pasakas

Vēloties pēc iespējas ātrāk pašai izfunktierēt to pareizāko manas jaunās aizraušanās – interjera dizaina bloga struktūru, sēžu tajā wordpress lapelē dienām, naktīm un rītiem. Vakar pat – attapos piecos rītā ar mazliet iestīvējušu muguru un krampi plaukstā.

Varbūt dažiem tas šķistu un šķiet pagalam nožēlojami, bet blogošana man vienlaicīgi sniedz to, ko citādāk daudzās dzīves jomās nāktos gaidīt nezināmu laika periodu, turklāt pilda pašu svarīgāko ziemas sildītājfunkciju – sagādā prieku. Manai jaunajai mīlai, interjera blogam, piemīt visas šīs labās īpašības, bet vēl ar papildus bonusiem –

* Pati sev ļauju brīvi (pagaidām arī ne pārāk strukturizēti) izpļāpāties par jaunāko interjeru pasaulē, analizējot, salīdzinot un sajūsminoties par jaunatklāto;

* Regulāra sevis informēšana par dizaina nozares aktualitātēm – pēkšņi nav tāds slinķis turēt līdzi interjera sirdspukstiem trasē

* Varu ne vien rakstīt un arvien vairāk iekarst par šo te savu labi aizmirsto un no jauna atklāto spēju

* Neviļus esmu jau pievilkusi pilnu kompi dažādu izcilu dizaina ideju fotogrāfiju, plānu, shēmu un video;

* Dzīvoju kaut kādā pašas uzpūstā burbulī, iluzorā starpdimensijā, un man te patīk;

* Interjeru krāsu terapijas dziedināšana;

* Rakņājoties tīmeklī, sanāk uzskriet virsū sev ļoti līdzīgiem fanātiem, viņu blogiem un mājas lapām. Līdzīgi domājošie silda sirsniņu, kā nu ne.

foto no – Made by girl

 



in luv with the city
decembris 5, 2010, 3:56 AM
Filed under: Sajūtas un pasakas

Pēc absolūti un līdz smieklīgumam neveiksmīga piektdienas ballīšu vakara, klusā, lēnā, nesteidzīgā sestdiena bez ierobežojumiem un laika limitiem bija tāda piesnigusi melanholija.

Es vairs neatceros, kad bijis pēdējais tāds rīts, nu, tāds, kā šis – neko neesmu apsolījusi priekšā esošajai dienai, automātiski atceļot pašpārmetumus un neizlēmības stresu. Skatos, ka diena jau pamodusies pirms manis, pa puķaino aizkaru spraugu vēroju saules un mākoņu stumdīšanos. Kādu laiku labprātīgi saldēju pēdas uz virtuves grīdas, lai pēc pāris minūtēm ar kūpošu kafiju rokā  atkal ierušinātos vēl siltajā segas vīstoklī. Pa rokai jaunais “Deko”, dators pacietīgi klusē, bet Džūna gaida brīdi, kad es būšu gana izgrozījusies, lai varētu izraudzīt pēdējo brīvo pleķīti pa vidu visai brokastu kompozīcijai.

Jaunā cepure, smieklīgi liela, bet, atlokot maliņu, tik mājīgi silta ausīm, ka, ieraugot savu spoguļa dīvņu māsu, vien nosmīnu par milzu galvu, pabalējušajām rudajām lokām un mazo nosalušo cilvēciņu vidiņā. Sniega pūkas kā uz pasūtījuma sāk Disneja stila parādi tieši man izejot pa veikala durvīm. Smaidu. Galvenais neaizmirst kustināt kāju pirkstus – saliekt, iztaisnot, atkal saliekt, iztaisnot, kā bērnībā, kad pēc piespiedu kalna izklaidēm pēdas pilnīgi nejūtīgas, lai arī par pirkstu kustināšanu neesmu ne minūti aizmirsusi. Bet es nevaru pavisam ienīst ziemu, dusmoties un griezt muguru, jo šovakar viņa tik prasmīgi flirtē ar savām baltajām ledus pārslām, ka pat mans cinisms uzvelk baltus mohēras dūrainīšus un ielien kaktā, neartikulēti bubinādams.

Un noslēgumā -filma. Gluži tāda paša tempa un garšas kā mana sestdiena; dod brīvu telpu domām, izjūtām, asociācijām, kustību gleznām un nejauši notvertiem mirkļiem. Sižets it kā ne par ko, bet reizē par tik daudziem nozīmīgiem, nejauši atrastiem brīžiem dažādu cilvēku ikdienās vienā no pasaules milzu metropolēm”New York I love you”. Me too. Tikmēr augšstāva kaimiņi mīl viens otru, burtiski un kaislīgi. Bum bum bum, saka gultas galvgalis sienai.

 



mazie baltie punktiņi
decembris 3, 2010, 3:36 PM
Filed under: Sajūtas un pasakas

Arī man tagad ir!!! :)

Jau pāris dienas zaļu skaudību acīs lūkoju ikdienas aplasāmos blogus, jo, redz, viņos no nezin kurienes sācis snigt. Atver ierasto lapu, bet tur  – priecīgi Ziemassvētki, tikai siltumā un sausumā, kas faktiski ir vien balti mazi punktiņi, kuri lēnīgi pārvietojas no monitora augšpuses uz leju. Sīkums, bet patīkami.
Tad nu šodien wordpresā netīši uzgāju ziņojumu par to, ka šis baltais prieks ir pavisam bezmaksas un visiem mirstīgajiem pieejams. Arī tādiem maziem un garlaicīgiem blodzīšiem kā arietakraasaas, kurus visdrīzāk lasa vien nejauši ieskrējis garāmgājējs, un autors pats. Tagad snieg arī pie manis, kas liek muļķīgi smaidīt un skriet uz virtuvi, lai papildinātu klišejisko – pēc mandarīniem un melnās Ziemassvētku tējas.



nesakarīga apziņas rīstīšanās
decembris 3, 2010, 3:00 PM
Filed under: Sajūtas un pasakas

Par karstumu vairs nesūdzos – grīda ir saēdusies ledu, apsaldējusies, un slimīgi klepo ārā aukstuma kunkuļus. Būšu čīkstulīga un neoriģināla – mana mīļākā aktīvā atpūta ziemas periodā ir pavasara gaidīšana.

In other news – vakar kaut kā nesekmīgi mēģināju skumjas ar karstvīnu aizskalot, šodien došu iespēju kumelīšu tējai. Lieki teikt, ka jau nojaušu rezultātu. Nereti gribas, lai es būtu izjaucama pa detaļām, un, kad kāda ķermeņa daļa, apziņa vai zemapziņa sāk īdēt un smelgt, to varētu vienkārši uz laiku izņemt ārā un izlikt uz palodzes, lai saņemās. Vai arī kaktā iestutēt – lai nokaunas.

Visa šī činkstēšana, zinu droši, ir šonakts sapņa nevēlamās viešņas nopelns. Cik gan dīvaini darbojas cilvēka smadzenes – ne es ar viņu kādreiz vairāk par 10 vārdiem pārmijusi, ne apzināti tikusies vai, nedod dies, baudījusi pasēdēšanu pie kādas tējas krūzes un draudzīgu pļāpāšanu. Otrs subjekts sapņos nu jau kādu nepilnu nedēļu nav lauzies iekšā, paldies tad vismaz par to.

Jā, kvalitāte it kā pavisam tālu no teicamas, bet mana Baložu burvība galīgi ne iekš pareizi nostādītas balss vai instrumentālā skanējuma slēpjas. Tā vieglā kņudināšana pakrūtē ir vairāk nostaļģiski melanholiska, smaržo pēc mājām, siltuma un neveikli noglāsta galvu ar dūrainītī iestūķētu roķeli.



mēbeles jūsu bērnam
decembris 1, 2010, 11:33 PM
Filed under: Sajūtas un pasakas

Ikea turpina piedāvāt īpašas mēbeles un interjera aksesuārus.

 

Man nekas nav pretī, esmu par brīvu pieeju mēbeļu dizainam! :D

Un ļoti patīk tā sajūta, kad sasmejos tik traki, ka pilnīgi līdz asarām. Nezinu, vai kaut ko piedomāju klāt, bet uzreiz pilnīgi fiziski sajūtos sprigana un dzīva :).



filologa saldēdiens
decembris 1, 2010, 2:01 PM
Filed under: Sajūtas un pasakas

Meklējot mēbeles poļu IKEA mājas lapā, gādīgais Google Chrome kārtējo reizi piedāvā tulkot šo lapu latviešu valodā. Parasti minēto pakalpojumu vai atvieglojumu neizmantoju, jo pārsvarā tomēr rakņājos angliski runājošo interneta vietnēs, bet šoreiz – kāpēc gan ne. Neko ļaunu nenojaušot, klikoju “Tulkot”, un turpinu iesākto kafijas galdiņu apskati. Un te arī gūstu savu ikdienišķo smieklu devu. Ja kāds teiks, ka mēbeļu meklēšana nav aizraujoša, izpētiet zemāk pievienotos attēlus –
(kreisās puses attēlam izvēlni zem “produkti”)

Par to galdiņu jau neko nelāgu teikt negribētos, jo pagalam labs piedāvājums, turklāt arī toņi der. Tomēr nosaukumu google tulkotājs uztaustījis godam – ikea ekonomiskais piedāvājums, un iespēja arī ne tik turīgajiem pie kādas jaunas mēbeles tikt :).
Bet izkārnījumi vēl arvien ievilkuši pierē neizpratnes grumbu – nespēju tikt skaidrībā, kas zem šī daiļskanīgā apzīmējuma slēpjas.