Arieta's Blog


kožu zaļa seja
decembris 18, 2010, 2:25 PM
Filed under: Sajūtas un pasakas

Nē, nē, es neesmu uz nāvi slima, nebīstieties. Itin vienkārši, Arieta ir ziemā, līdz nāvei aukstā, puņķainā un nemājīgā ziemā. Lai paliktu daudz maz lietojamā fiziskajā stāvoklī un cilvēcīgā paskatā, nākas ņemt palīgā c vitamīnu, imunitātes tabletes, matu vitamīnus un citrona – ingvera – medus ikvakara tēju. Citādi jau sūdzēties, laikam, būtu grēks, tik vien kā kājas aukstas. Ik pa laikam pārņem emocionāli nepārvarama vēlme iekūņoties kokonā līdz pavasarim, vai atrast savu lāča migu, kur sapņot saldākos sapņus līdz brīdim, kad kādu rītu mani modinās putnu treļļi.

No rīta pamodos ar dziesmu galvā –

No čīkstēšnas brīvajā laikā, aktīvi nodarbojos ar ziemas ignorēšanu, cepot kūkas un piesmaržinot visu māju ar vaniļas aromātisko eļļu. Šorīt miroņa paskatā lēnīgi, puskomas stadijā jaucu mīklu svaigai banānkūkai, lai kaut nedaudz atjaunotu savus iekšējos lecīguma ( no -lēkāt-) un prieka resursus. Jūtu, ka nu jau pat Dienvidparka joki no manis spēj izsūkt pēdējās enerģijas krājumu paliekas, kuru knapi pietiek, lai aizvilktos līdz virtuvei pēc ziemas dzīvības dzēriena – tējas.

Kožu zaļa seja – vēl kāds jauks epitets manai šībrīža komplekcijai. Iespējams, kāds nesapratīs, kas ar to domāts. Kožu (no -kode-) zaļais ir tāds blāvs, netīri pelēkbalts tonis ar nojaušamu vēsi zaļu pieskaņu. Kožu zaļais ir cilvēka patiesākā fiziskā stāvokļa atspoguļojams viņa sejā pēc dzertām/ negulētām naktīm, milzu pārguruma, vai arī vienkārši – pēc dzīves. Vislabākais kožu zaļā papildinošais faktors ir “jancītis” matos, jeb netīri, šķipsnās sadadalījušies mati, kuri parasti mani piemeklē pēc pāraktīvas galvas kratīšanas iekš Depo ( ja vien tur nespēlē dj Mārtiņš).

Nu tad lūk, vakar man bija abi iepriekšminētie faktori, kad devos uz Dominu, lai pa interjera dizaineres modei meklētu pulksteņa mehānismu vienam no projektiem. Līdz brīdim, kamēr nebiju aizvirzījusies uz lielveikala nepareizo, aizliegto galu, izdevās izvairīties no spoguļiem, lai neaizbiedētu nezin kur radušos pofigismu. Bet tad.. there it was! Jūras zilās mežģīnēs, atlaižu oranžās cenu zīmes atsavaidzināts, veikala aizliegtajā sadaļā mani jau gaidīja tieši tas, kas ik pa laikam gaida katru emocionāli vājāku sievieti. Jā, jūs uzminējāt pareizi – burvīgs apakšveļas komplekts. Un, lai arī cik ļoti neiepriecināja šis vakara neparedzētais pirkums, spoguļattēls tomēr bija stiprāks par mani – padevos vizuālajiem sakāves pierādījumiem, un tipināju cauri sniega aukām mājup, lai drīzi drīzi, ierakusies segās, līdz šodienas dienai netraucēti tēlotu lāci.


Komentējiet so far
Komentēt



Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s



%d bloggers like this: