Arieta's Blog


in luv with the city
Decembris 5, 2010, 3:56 AM
Filed under: Sajūtas un pasakas

Pēc absolūti un līdz smieklīgumam neveiksmīga piektdienas ballīšu vakara, klusā, lēnā, nesteidzīgā sestdiena bez ierobežojumiem un laika limitiem bija tāda piesnigusi melanholija.

Es vairs neatceros, kad bijis pēdējais tāds rīts, nu, tāds, kā šis – neko neesmu apsolījusi priekšā esošajai dienai, automātiski atceļot pašpārmetumus un neizlēmības stresu. Skatos, ka diena jau pamodusies pirms manis, pa puķaino aizkaru spraugu vēroju saules un mākoņu stumdīšanos. Kādu laiku labprātīgi saldēju pēdas uz virtuves grīdas, lai pēc pāris minūtēm ar kūpošu kafiju rokā  atkal ierušinātos vēl siltajā segas vīstoklī. Pa rokai jaunais “Deko”, dators pacietīgi klusē, bet Džūna gaida brīdi, kad es būšu gana izgrozījusies, lai varētu izraudzīt pēdējo brīvo pleķīti pa vidu visai brokastu kompozīcijai.

Jaunā cepure, smieklīgi liela, bet, atlokot maliņu, tik mājīgi silta ausīm, ka, ieraugot savu spoguļa dīvņu māsu, vien nosmīnu par milzu galvu, pabalējušajām rudajām lokām un mazo nosalušo cilvēciņu vidiņā. Sniega pūkas kā uz pasūtījuma sāk Disneja stila parādi tieši man izejot pa veikala durvīm. Smaidu. Galvenais neaizmirst kustināt kāju pirkstus – saliekt, iztaisnot, atkal saliekt, iztaisnot, kā bērnībā, kad pēc piespiedu kalna izklaidēm pēdas pilnīgi nejūtīgas, lai arī par pirkstu kustināšanu neesmu ne minūti aizmirsusi. Bet es nevaru pavisam ienīst ziemu, dusmoties un griezt muguru, jo šovakar viņa tik prasmīgi flirtē ar savām baltajām ledus pārslām, ka pat mans cinisms uzvelk baltus mohēras dūrainīšus un ielien kaktā, neartikulēti bubinādams.

Un noslēgumā -filma. Gluži tāda paša tempa un garšas kā mana sestdiena; dod brīvu telpu domām, izjūtām, asociācijām, kustību gleznām un nejauši notvertiem mirkļiem. Sižets it kā ne par ko, bet reizē par tik daudziem nozīmīgiem, nejauši atrastiem brīžiem dažādu cilvēku ikdienās vienā no pasaules milzu metropolēm”New York I love you”. Me too. Tikmēr augšstāva kaimiņi mīl viens otru, burtiski un kaislīgi. Bum bum bum, saka gultas galvgalis sienai.

 

Advertisements

1 komentārs so far
Komentēt

aaaaaaw. nē, man jāpasaka vēlreiz. aaaaaaw.

Komentārs by martaram




Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s



%d bloggers like this: