Arieta's Blog


nesakarīga apziņas rīstīšanās
Decembris 3, 2010, 3:00 PM
Filed under: Sajūtas un pasakas

Par karstumu vairs nesūdzos – grīda ir saēdusies ledu, apsaldējusies, un slimīgi klepo ārā aukstuma kunkuļus. Būšu čīkstulīga un neoriģināla – mana mīļākā aktīvā atpūta ziemas periodā ir pavasara gaidīšana.

In other news – vakar kaut kā nesekmīgi mēģināju skumjas ar karstvīnu aizskalot, šodien došu iespēju kumelīšu tējai. Lieki teikt, ka jau nojaušu rezultātu. Nereti gribas, lai es būtu izjaucama pa detaļām, un, kad kāda ķermeņa daļa, apziņa vai zemapziņa sāk īdēt un smelgt, to varētu vienkārši uz laiku izņemt ārā un izlikt uz palodzes, lai saņemās. Vai arī kaktā iestutēt – lai nokaunas.

Visa šī činkstēšana, zinu droši, ir šonakts sapņa nevēlamās viešņas nopelns. Cik gan dīvaini darbojas cilvēka smadzenes – ne es ar viņu kādreiz vairāk par 10 vārdiem pārmijusi, ne apzināti tikusies vai, nedod dies, baudījusi pasēdēšanu pie kādas tējas krūzes un draudzīgu pļāpāšanu. Otrs subjekts sapņos nu jau kādu nepilnu nedēļu nav lauzies iekšā, paldies tad vismaz par to.

Jā, kvalitāte it kā pavisam tālu no teicamas, bet mana Baložu burvība galīgi ne iekš pareizi nostādītas balss vai instrumentālā skanējuma slēpjas. Tā vieglā kņudināšana pakrūtē ir vairāk nostaļģiski melanholiska, smaržo pēc mājām, siltuma un neveikli noglāsta galvu ar dūrainītī iestūķētu roķeli.

Advertisements

Atstāt komentāru so far
Komentēt



Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s



%d bloggers like this: